30. augustā GALVA-fest pārvērta Liepāju par veselas dienas telpu andergraunda mūzikai, jauniešu radošumam un pašizpausmes brīvībai. Uz skatuves kāpa deviņas grupas. Zālē valdīja silta un atvērta gaisotne, bez mazākās agresijas pēdas. Tur bija jaunieši un viņu vecāki, daudz sarunu, jociņu un patiesu emociju.
Tas nebija par komerciju. Drīzāk tas bija par brīvību būt pašam, un par sadarbību, kas iet pret mainstreamu. Tieši tāpēc tas mums kā skolai bija tik tuvs. Playback teātrī un psihodrāmā mēs katru dienu darām to pašu: mēs radām telpu bez nosodījuma. Rezultātā cilvēks var būt īsts, nevis spēlēt lomu. Mūziķi bija tieši tādi. Nekādas pozas, nekādas izlikšanās — viņi neatveidoja tēlu, bet vienkārši bija tie, kas ir.
Skola, kas stāv aiz šīs dienas
Mūsu skola un mūsu sponsori padarīja šo dienu iespējamu. Kopā mēs segām telpu īri — Kultūras nams «Wiktorija» — un organizatoriskās izmaksas. Tā jauniešiem bija vieta, kur kāds viņos patiešām ieklausītos. Bieži sūdzas, ka jauniešiem trūkst iniciatīvas. Bet no kurienes tai iniciatīvai rasties? Kā viņi var ieaugt savā lomā un atbildībā, ja neviens nekad nedod viņiem iespēju to parādīt?
Apmale-93: uz skatuves un uz sienām
Festivālam bija arī vizuālā puse. Sienas nesa savu stāstu: jauniešu gleznošanas izstāde no radošās kustības Apmale-93. Tā pulcē jaunus Latvijas māksliniekus — LMMDV, Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Universitātes studentus. Kustība ir pazīstama ar drosmīgiem, pārdrošiem darbiem. Aptumšotajā zālē bija izlikti ekspresīvi portreti un figurālas gleznas — sejas, tēli, iekšējie stāvokļi. Aiz katra jūtams dzīvais, meklējošais tā jaunā autora skatiens. Un tie bija tieši tie paši cilvēki, kas uzstājās uz skatuves — mākslinieki un mūziķi vienā personā. Pēc gara tas bija gluži kā mūzika: neizskaistināt, bet parādīt lietas tādas, kādas tās ir.
Ap festivālu bija daudz trokšņa un nepamatotu apsūdzību. Tomēr mēs pie tām nekavēsimies. Tā vietā mēs savām acīm redzējām radošumu, autentiskumu un cieņu — gan pret dalībniekiem, gan pret publiku. Diena pagāja mierīgi un ar cieņu.
Īpašs paldies radošajai kustībai Apmale-93 par šo programmu. Viens no īstiem atklājumiem mums bija Rīgas grupa Musaro. Viņu priekšnesums bija viegls, atbrīvojošs radošs haoss uz skatuves — un tomēr bez mazākās draudu vai saspringuma sajūtas.
Galu galā, pamazām, mēs patiešām kaut ko mainām. Soli pa solim, kopā, mēs radām vietas, kur jaunieši var runāt savā balsī.