Nedēļa uz riteņiem, kas vienoja Baltijas mūzikas atskaņošanas pasauli
2025. gada vasarā Baltijas Playback teātra un psihodrāmas skola (BPTPS) uzsāka savu otro starptautisko forumu — Klaiņotājs (Klejotājs ir cilvēks, kas klejo no vienas vietas uz otru bez pastāvīgām mājām; klejotājs, klaidonis). Kas sākās kā radošs eksperiments, pārtapa kustīgā kultūras laboratorijā, ceļojošā skolā un cilvēcisko stāstu svinēšanā.
Septiņās neaizmirstamās dienās grupa nobrauca vairāk nekā 2000 kilometru, apmeklējot visas Baltijas valstis un radot dzīvu, elpojošu forumu uz riteņiem.
Maršruts kļuva par simbolisku savienojuma apli:
Liepāja → Tallina → Pērnava → Rīga → Liepāja → Kauņa → Viļņa → Liepāja
Dalībnieki no piecas valstis — Latvija, Igaunija, Lietuva, Dānija un Ukraina — tikās reāllaikā, dalījās prasmēs, iepazina kultūras un uzstājās sešas valodas: Latviešu, igauņu, lietuviešu, dāņu, krievu un ukraiņu.
Katra pilsēta piešķīra savu krāsu, enerģiju un emocionālo ainavu.
—
Tallina: Divas dienas dziļas apmaiņas un džema zem ziemeļu debesīm
Forums sākās Tallinā, kur vietējā atskaņošanas kopiena sirsnīgi uzņēma Vagabundas ceļotājus.
Divas pilnas dienas grupa un igauņu atskaņotājmākslinieki nodarbojās ar:
- pieredzes apmaiņas sesijas,
- meistarklases,
- mācību laboratorijas,
- un kopīgu džema priekšnesumu, kurā saplūda vairākas valodas un stili.
Tallina noteica dāsnuma un partnerības toni, kas sekoja grupai pāri visām robežām.
—
Pērnava: Jaunas balsis, atvērtas debesis un stāstiem pilna terase
Nākamā pietura — Pērnava, kur komanda satika vasaras nometni jauniešiem no Latvijas un Igaunijas.
Šie pusaudži apguva valodas, teātri un komunikācijas prasmes, un Playback kļuva par perfektu tiltu.
Izrāde notika brīvā dabā, uz terases, ko ieskauj silts vakara gaiss.
Jaunie skatītāji reaģēja dziļi, atklāti, emocionāli. Pēc gara un sirsnīga vakara viņi vienkārši negribēja laist aktierus vaļā.
Tas bija viens no tiem brīžiem, kad atskaņošana kļūst par maģiju:
kad jaunieši atklāj, ka viņu stāstiem ir nozīme.
—
Rīga: Treniņš ar Diližanu un kopīga uzstāšanās no visas sirds
Rīga, Vagabunda nodrošināja padziļinātu apmācību vietējai atskaņošanas komandai. Diližans.
Meistarklase pārtapa dzīvīgā dialogā starp pieredzējušiem aktieriem un jaunām balsīm.
Vēlāk tajā pašā vakarā vietējā kopiena pulcējās kopīgā uzstāšanās reizē — pilnā humora, patiesības, ievainojamības un Rīgas nekļūdīgi atšķiramā ritma.
—
Liepāja: Silta atgriešanās mājās un pilns teātris
Atgriežoties Liepājā, komanda sadalīja savu darbu divās spēcīgās dienās.
1. diena
Meistarklase vietējai atskaņošanas kopienai un viesiem — tehnikas, klātbūtnes un saiknes stiprināšana.
2. diena
Liepājas komanda Bajdarka sniedza priekšnesumu plkst. Liepājas Leļļu teātris.
Zāle ne tikai bija pilna — daži cilvēki stāvēja kājās, nevēlēdamies palaist garām šo pieredzi.
Tas bija ārkārtīgi silts, rezonējošs priekšnesums, kas dziļi aizkustināja publiku un padarīja dzimtās pilsētas pieturu par vienu no spilgtākajiem ceļojuma brīžiem.
—
Kauņa: tiltu veidošana ar improvizatoriem
Kauņā BPTPS tikās ar vietējo improvizācijas teātra kopiena.
Saruna ātri vien pārtapa kopīgā radošā telpā, un komandas atklāja daudzas kopīgas vērtības.
Tika panākta vienošanās par jaunu sadarbību — zīme, ka kustība turpina augt pāri robežām.
—
ViļņaPēdējā uzstāšanās ar Vahteriju
Pēdējā pietura grupu atveda Viļņā, kur Ukrainas komanda Vahteri uzstājās vietējai auditorijai. Wormy vadīja atskaņotāji Viļņā.
Tas bija pārdomāts un sirsnīgs ceļojuma noslēgums — uzstāšanās, kurā bija gan vietējā noskaņa, gan visas Vagabundas nedēļas kopējā enerģija.
Un tad — atpakaļ uz Liepāju, noslēdzot apli un atvedot mājās koferi pilnu ar stāstiem.
—
Ko radīja Vagabunda
Šī nebija tipiska ekskursija.
Tas bija mobils forums, skola, laboratorija un kultūras daudzveidības svinības.
Tas savienoja valstis.
Latvija, Igaunija, Lietuva — kurām pievienojās Dānija un Ukraina — dalījās skatuvē, ceļā un stāstos.
Tā apvienoja valodas.
Atskaņošana tika veikta un mācīta sešās valodās, pierādot, ka klausīšanās ir universāla.
Tas stiprināja tīklus.
Komandas tikās, sadarbojās un pavēra ceļus turpmākiem projektiem un apmaiņām.
Tas deva balsi kopienām.
No pieredzējušiem aktieriem līdz pusaudžiem, kas atklāj savu identitāti — stāstu aplī ikvienam bija sava vieta.
—
Ceļojums, kas dzīvo tālāk
Vagabunda forums uz riteņiem parādīja, ka teātrim nav vajadzīgas sienas — tam vajag cilvēkus.
Tam nepieciešami stāsti.
Tam nepieciešama kustība.
Vairāk nekā 2000 kilometru, desmitiem meistarklases un improvizācijas naktis radīja kaut ko vairāk nekā tikai priekšnesumus:
dzīva, augoša Baltijas mūzikas atskaņošanas kopienas karte — dinamiska, daudzvalodu un dziļi cilvēciska.
Un šī karte turpinās augt.